Deratizācija dārzā un pagalmā

Īsumā

Pakalpojums

Deratizācija dārzā un pagalmā

Darbības teritorija

Rīga un Pierīga

Cena

No 40 € — norādītā summa ir gala cena

Pieejamība

24/7, arī brīvdienās un naktī

Atbildes laiks

5 minūšu laikā pēc formas aizpildīšanas

Pieteikšanās

Tikai caur pieteikuma formu

Dārzā grauzēji ir tikai daļēji problēma paši par sevi — galvenais risks ir tas, ka no dārza tie pāriet mājā, tiklīdz kļūst vēss.

Alas un pārvietošanās ceļi

Pelēkā žurka rok alas zem šķūņa, komposta kaudzes, terases un siltumnīcas. Alu izvietojums parāda, kur izvietot stacijas.

Komposts un barošanās avoti

Atklāts komposts ar pārtikas atliekām ir spēcīgākais grauzēju pievilinātājs pagalmā. Putnu barotavas un dzīvnieku barība šķūnī darbojas tāpat.

Āra ēsmas stacijas

Āra apstākļos izmantojam aizslēdzamas, piestiprinātas stacijas, kas ir izturīgas pret mitrumu un nav atveramas mājdzīvniekiem vai bērniem.

Kompostēšana tā, lai tā nebarotu grauzējus

Komposts pats par sevi nav problēma — problēma ir tas, kā tas ierīkots. Atklāta kaudze uz zemes ar virtuves atliekām dod trīs lietas vienlaikus: barību, siltumu un aizsegu, un tieši šī kombinācija padara to par pievilcīgāko punktu visā pagalmā. Risinājums ir slēgts kompostētājs ar cietām sienām, cieši pieguļošu vāku un metāla sietu dibenā vai cietu pamatni, kas neļauj ierakties no apakšas. Otrs nosacījums ir saturs: tikai augu materiāls — dārzeņu mizas, augļu atliekas, zāle, lapas. Termiski apstrādāta pārtika, gaļa, zivis, siera un piena produkti, kā arī eļļa kompostā nedrīkst nonākt, jo tieši tie piesaista žurkas. Trešais ir apstrāde: regulāra pārrakšana ik pēc pāris nedēļām paceļ temperatūru, paātrina sadalīšanos un iznīcina ligzdošanas iespēju sausajā vidusdaļā. Ja kaudzē parādās apaļas 6–9 cm ejas sānos, tā jau ir dzīvesvieta, ne komposts.

Putnu barotavas un izbirušās sēklas

Putnu barošana ziemā ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc kārtīgā dārzā parādās grauzēji. Mehānika ir vienkārša: putni izbirdina ievērojamu daļu sēklu, tās sakrājas zem barotavas, un naktī tur ierodas pele vai žurka. Divu mēnešu laikā zem barotavas var izveidoties pastāvīga barošanās vieta ar taciņu uz tuvāko aizsegu. Trīs praktiski pasākumi to novērš. Pirmkārt, barotava tiek pacelta vismaz metru virs zemes uz gluda metāla staba, nevis piekārta pie koka zara virs krūma. Otrkārt, zem tās liek paplāti vai cieto segumu, ko var noslaucīt, un sēklas paliekas savāc reizi divās trijās dienās. Treškārt, barību dod tik, cik putni apēd dienas laikā — nevis krājumu nedēļai. Ja zem barotavas atrodat sīkus 3–6 mm ekskrementus vai sablīvētu taciņu zālē, avots ir atrasts.

Siltumnīcas un paaugstināto dobju bojājumi

Siltumnīca dārzā ir siltākā un aizsargātākā vieta, tāpēc tā tiek apdzīvota agrāk par citām būvēm. Ieeja gandrīz vienmēr ir apakšējā mala: starp polikarbonāta loksni vai stikla rāmi un grunti paliek dažu centimetru sprauga, un caur to iekļūst gan peles, gan žurkas. Aizsardzība ir gar perimetru ierakts metāla siets ar acs izmēru līdz 5 mm, kas 20–30 cm dziļumā ieliekts uz āru. Iekšpusē bojājumi ir raksturīgi: nogriezti dīgsti pie pamatnes, apgrauzti tomāti un gurķi zemākajā rindā, izrakti tikko iesētie sēklu vagi. Paaugstinātās dobes ar koka rāmi un siltu mulčas slāni rada līdzīgu problēmu — zem dēļa un mulčas veidojas sausa un slēpta eja. Praktisks risinājums ir siets dobes dibenā jau būvējot un mulčas atbīdīšana no rāmja malas rudenī. Sēklas un stādāmo materiālu siltumnīcā glabā tikai metāla tvertnē ar vāku.

Dīķi, ūdens tvertnes un mitrums pagalmā

Pelēkajai žurkai bez barības nepieciešams arī brīvs ūdens — aptuveni 25–30 ml diennaktī —, un tieši ūdens avots bieži nosaka, kurā pagalma daļā izveidojas ala. Dārza dīķis, mucas lietus ūdenim, laistīšanas sistēmas noplūde, pilošs āra krāns un dzīvnieku dzirdinātava ir punkti, ap kuriem apsekošanā jāapskata zeme. Tipiskā aina ir ala 1–3 m attālumā no ūdens malas, paslēpta zem akmens, koka apmales vai blīva krūma. Dīķa akmeņainā mala un ģeotekstila slānis dod gan ceļu, gan aizsegu. Ko darīt: noplūdes salabot, mucas aizvērt ar vāku, dzīvnieku ūdeni uz nakti ienest iekšā, dīķa malu ap metru turēt zemā un pārskatāmā stāvoklī. Ūdens avotu pilnībā likvidēt dārzā nav iespējams, taču aizsegu ap to var noņemt, un ar to parasti pietiek, lai vieta vairs nebūtu izdevīga alai.

Malkas grēdas novietojums un sakrāšana

Malkas grēda ir visbiežāk sastopamā ligzdošanas vieta Latvijas pagalmā, un iemesls ir tās uzbūve: starp pagalēm ir tūkstošiem sausu, siltu, tumšu nišu, kurās neviens nekad neieskatās. Ja grēda vēl stāv tieši pie mājas sienas un uz zemes, tā ir ideāls starta punkts ceļam uz pamatiem. Pareizā konfigurācija ir trīs nosacījumi. Grēda uz paliktņiem vai metāla rāmja vismaz 30 cm virs zemes, lai apakšu var apskatīt un lai tur nevar ierakties. Attālums no jebkuras sienas vismaz viens metrs, ar brīvu apeju no visām pusēm. Un sakraušana tā, ka grēda tiek izlietota gada laikā, nevis stāv trīs gadus neaiztikta. Tas pats attiecas uz dēļiem, ķieģeļiem, brezentu un būvmateriāliem: viss, kas gadu guļ uz zemes pie sienas, kļūst par slēptuvi. Šo pārkārtojumu izdara vienā dienā, un tas maina objekta situāciju vairāk nekā daudzi citi pasākumi.

Sīpolu un sakņu uzglabāšana pagrabā un šķūnī

Rudenī novāktā raža ir koncentrēts barības krājums, un tā aizsardzība ir daļa no dārza apstrādes. Kartupeļi, burkāni, bietes un sīpoli, kas glabājas koka kastēs vai pītos grozos uz pagraba grīdas, tiek apgrauzti no apakšas — tur, kur produkts saskaras ar kastes malu, un bojājums atklājas tikai pēc mēnešiem. Praktiskie pasākumi: kastes paceltas vismaz 20–30 cm virs grīdas uz plaukta vai paliktņa; ap glabātuvi brīva josla, lai varētu redzēt grīdu un pamanīt ekskrementus; puvušie eksemplāri izšķiroti uzreiz, jo smaka piesaista. Puķu sīpoli — tulpes, narcises, ķiploki — glabājami metāla vai bieza plastmasas tvertnē ar vāku un ventilācijas caurumiem, kas mazāki par 6 mm. Kastes reizi mēnesī pārbaudāmas. Ja atrodat sīkus paralēlus iegriezumus uz sīpola virsmas, aktivitāte ir tagadēja un stacijas jāliek pie glabātuves, nevis pagalmā.

Eži un citi savvaļas dzīvnieki: kā stacijas tos nesasniedz

Dārzā apstrāde vienmēr jāplāno kopā ar jautājumu par nemērķa dzīvniekiem — ežiem, vardēm, putniem, kaimiņu kaķi. Risinājums ir konstrukcija, nevis cerība. Slēgta ēsmas stacija ar cietu korpusu un ieejas atveri, kas piemērota grauzēja izmēram, ežam fiziski nav caurstaigājama; ieeja veidota kā līkums, tāpēc arī putns pie satura netiek. Stacija tiek nostiprināta pie zemes vai smaga pamata, lai to nevarētu apgāzt vai aizvilkt. Novietojums ir otrs faktors: punkti liekami gar sienām, žoga līniju un pie alu ieejām, nevis atklātā zālienā, kur staigā citi dzīvnieki. Trešais ir uzskaite — katrs punkts tiek pierakstīts un pēc programmas beigām savākts, nevis atstāts dārzā uz gadiem. Ja pagalmā regulāri redzat ežus, norādiet to formā, un punktu izvietojumu plānosim tā, lai to maršruti un stacijas nekrustotos.