Deratizācija privātmājā Rīgā

Īsumā

Pakalpojums

Deratizācija privātmājā Rīgā

Darbības teritorija

Rīga un Pierīga

Cena

No 40 € — norādītā summa ir gala cena

Pieejamība

24/7, arī brīvdienās un naktī

Atbildes laiks

5 minūšu laikā pēc formas aizpildīšanas

Pieteikšanās

Tikai caur pieteikuma formu

Privātmājā jums pieder viss objekts, tāpēc problēmu var atrisināt pilnībā. Vienlaikus perimetrs ir garš: pamati, ventilācijas režģi, garāža, šķūnis, komposts un siltumtrase.

Perimetra apsekošana

Apstaigājam māju pa ārpusi un meklējam alas gar pamatiem, spraugas ap cauruļvadu ieejām, bojātus ventilācijas režģus un vietas zem terases. Āra ēsmas stacijas izvietojam gar pārvietošanās ceļiem.

Barošanās avoti pagalmā

Komposts, putnu barotavas, dzīvnieku barība šķūnī un neaizvērti atkritumu konteineri ir biežākie iemesli, kāpēc grauzēji izvēlas tieši šo māju.

Rudens migrācija

Septembrī un oktobrī lauka peles un žurkas meklē siltumu. Privātmājas ir pirmais objekts ceļā, tāpēc profilaktiskā apstrāde pirms aukstuma ir lētāka nekā apstrāde ziemā.

Apstaigājiet māju pa apli — kontrolpunktu maršruts

Deratizācija privātmājā sākas ar vienu pilnu apli ap ēku, ejot pulksteņrādītāja virzienā un neizlaižot nevienu stūri. Pirmais kontrolpunkts ir pamati: skatieties uz horizontālo šuvi starp pamatu bloku un sienu, uz plaisām apmetumā un uz mīkstu, izskalotu grunti pie lietus ūdens noteku izplūdēm. Otrais ir ventilācijas režģi pamatos — koka mājās tie bieži ir aizrūsējuši vai vispār pazuduši. Trešais ir cauruļvadu un kabeļu ievadi: ūdensvads, kanalizācija, elektrības gofra, siltumsūkņa trases. Ceturtais ir garāžas vārtu slieksnis, kur gumijas blīve laika gaitā saplaisā un zem tās paliek divu centimetru sprauga. Piektais ir terases dēļu grīda un tās pamatnes zona. Pēc tam ejiet uz palīgēkām — šķūnis, malkas nojume, komposts, siltumnīca. Katrā punktā fiksējiet trīs lietas: vai ir sprauga, vai tur ir barība, vai ir svaigas pēdas. Šāds aplis aizņem apmēram četrdesmit minūtes.

Kur likt ēsmas stacijas gar perimetru un kāpēc tieši tur

Stacijas gar privātmājas perimetru netiek izvietotas vienmērīgi pēc mērlentes — tās seko grauzēju reālajām takām. Praksē attālums starp punktiem ir aptuveni astoņi līdz divpadsmit metri, bet šis skaitlis ir tikai izejas punkts. Katra stacija tiek pagriezta ar ieeju pret sienu vai žogu, jo grauzēji pārvietojas gar vertikālām virsmām un telpas vidū iziet tikai piespiedu kārtā. Vietas, kur stacija strādā vienmēr: ēkas ārējie stūri, malkas grēdas gals, kompostkastes aizmugure, šķūņa siena, siltumtrases trase, žoga un dzīvžoga līnija. Vietas, kur stacija nestrādā: atklāts zālāja vidus, gājēju celiņa mala, ērtā vieta pie durvīm. Vidēja izmēra privātmājā ar sešu līdz desmit āru zemesgabalu parasti sanāk astoņi līdz četrpadsmit punkti. Pirmā pārbaude notiek pēc septiņām līdz desmit dienām — patēriņa sadalījums pa stacijām parāda, no kuras puses nāk spiediens.

Bēniņi vai pagrabs — divas dažādas problēmas

Skaņas avota augstums pasaka ļoti daudz. Ja naktī dzirdat vieglus, ātrus soļus pa griestiem, ripināšanu un troksni siltinājuma slānī, tās gandrīz vienmēr ir peles, kas cauri jumta pārkarei iekļuvušas bēniņos. Peles labi kāpj pa raupju apdari, koka apšuvumu, notekcaurulēm un pa kokiem, kuru zari sniedzas līdz jumtam. Pagrabā un pamatu zonā trokšņi ir smagāki, retāki, ar skrāpēšanu un grauzšanu — tur biežāk ir žurkas, kas ienāk no zemes līmeņa, pa kanalizācijas trasi vai pa izskalojumu zem pamatiem. Rīcība atšķiras. Bēniņos strādā ar iekļūšanas vietām jumta līmenī: pārkares aizsegiem, ventilācijas atverēm, dūmvada apkakli. Pagrabā strādā ar grunts līmeni: ievadiem, ventilācijas režģiem, kanalizācijas revīzijām. Ja trokšņi ir abās vietās vienlaikus, tas nozīmē, ka māja jau ir sasniegta no divām pusēm un apstrādei jāaptver viss objekts.

Ko aizdarīt un ar ko — materiāli, kas tiešām notur

Grauzēju priekšzobi aug visu mūžu, tāpēc tie pārgrauž lielāko daļu būvniecībā ierasto mīksto materiālu. Montāžas putas nav risinājums nevienā gadījumā — pele izgrauž caur tām eju vienā naktī, un aiz putām paliek slēpta, neredzama ala. Silikons, ģipsis un lente ir tikpat neefektīvi. Strādā tikai divi principi: metāls un minerālmasa. Spraugām līdz aptuveni trīsdesmit milimetriem izmantojiet cinkotu metāla sietu ar acs izmēru līdz pieci milimetri, cieši iestūķētu un pēc tam pārsmērētu ar cementa javu. Lielākiem caurumiem pamatos lieto javu ar sieta armējumu. Ventilācijas režģiem uzliek nerūsējošā tērauda sietu no iekšpuses, saglabājot gaisa plūsmu. Durvju un vārtu apakšai uzskrūvē metāla slieksni vai lokšņu apmali. Svarīgi ir arī laiks: aizdarīšana notiek pēc tam, kad ēsmas patēriņš ir apstājies, nevis pirms tam, citādi dzīvnieki tiek ieslēgti ēkas iekšienē.

Dārzs un pagalms — kas patiesībā baro grauzējus

Lielākā daļa privātmāju grauzēju problēmu sākas nevis mājā, bet piecpadsmit metru rādiusā ap to. Malkas grēda, kas piebīdīta pie sienas, ir ideāla ligzdošanas vieta: sausa, silta, ar simtiem slēptu spraugu. Pārceliet to vismaz metru no sienas un paceliet uz paliktņiem divdesmit līdz trīsdesmit centimetru virs zemes, lai apakša būtu pārredzama. Komposts ir otrs galvenais avots — atklāta kaudze ar virtuves atliekām naktī ir bufete, tāpēc pārejiet uz slēgtu kompostkasti ar vāku un metāla sieta dibenu, un neizmetiet tur gaļu, zivis vai piena produktus. Nokritušie āboli un plūmes zem kokiem jāsavāc, nevis jāatstāj līdz pavasarim. No putnu barotavām ziemā sēklas izbirst tieši uz zemes — pārvietojiet tās prom no ēkas un lieciet paliktni apakšā. Suņa vai kaķa bļodu neatstājiet pagalmā uz nakti, un barības maisu glabājiet metāla vai cietas plastmasas tvertnē ar vāku.

Palīgēkas baro māju — šķūnis, garāža, siltumnīca

Privātmājās ļoti bieži māja pati ir tikai otrais posms. Populācija dzīvo šķūnī vai vecajā garāžā, kur ir putnu barība, dārzeņu kastes, sēklas, sausā zāle un neviens ilgi neieskatās, un tikai tad, kad temperatūra krīt vai pārtika beidzas, daļa dzīvnieku pārvietojas uz siltāko ēku. Tāpēc apstrāde, kas aptver tikai dzīvojamo māju, dod īslaicīgu efektu — pēc dažām nedēļām no palīgēkas atnāk nākamā grupa. Praktiskais risinājums ir apstrādāt visu īpašumu kā vienu objektu: stacijas gan gar mājas perimetru, gan šķūņa un garāžas iekšpusē un ap tām. Pašam saimniekam ir vērts pārskatīt uzglabāšanu: dārzeņus un sēklas metāla vai biezās plastmasas tvertnēs, kartona kastes ārā, brīva grīdas josla gar sienām apsekošanai. Vecais mēbeļu un būvgružu krāvums šķūņa stūrī ir jāizved — zem tā gandrīz vienmēr atrodama ligzda.

Kāpēc rudens izšķir visu sezonu

Septembris, oktobris un novembris ir mēneši, kad privātmāja kļūst par mērķi. Laukos un dārzos beidzas dabiskā barība, nakts temperatūra nokrīt, un grauzēji sāk meklēt siltu, sausu vietu ziemošanai — pamatu zonu, bēniņus, siltumtrases kanālu, šķūni. Šajā periodā viena vai divas peles, kas iekļūst mājā, līdz janvārim var kļūt par desmitiem, jo siltumā vairošanās neapstājas. Praktiskais secinājums: perimetra stacijas ir jāuzstāda pirms pirmajām salnām, nevis tad, kad jau dzirdami trokšņi griestos. Rudens apstrāde parasti ir vienkāršāka un lētāka, jo dzīvnieki vēl ir ārpusē un tiek pārtverti perimetrā. Ziemas vidū tie jau ir konstrukcijās, un darbs kļūst sarežģītāks. Ja rudenī pamanāt svaigus izrakumus pie pamatiem vai izkārnījumus šķūnī, aizpildiet formu mājaslapā — uz pieteikumiem atbildam 5 minūšu laikā, arī vakaros un brīvdienās.