Grauzēji siltinājumā un fasādē

Siltinājuma materiāls grauzējiem ir ideāls: silts, mīksts, viegli izgrauzams un pilnīgi drošs no plēsējiem. Šī ir viena no biežākajām un vismazāk pamanītajām problēmām Latvijas apbūvē.

Kā grauzēji nokļūst siltinājumā

Caur nenoslēgtām fasādes apakšmalām, ventilējamās fasādes spraugām, cauruļvadu ieejām un jumta malu. Ventilējamā fasāde bez apakšējā aizsargsieta ir atvērta ieeja visā mājas perimetrā.

Kā to pamanīt

Troksnis sienā, kas pārvietojas vertikāli, ekskrementi pie fasādes apakšmalas, redzamas atveres siltinājumā un pieaugoši apkures rēķini bez cita izskaidrojuma.

Kāpēc tas ir dārgi

Sagrauzts siltinājums zaudē siltumnoturību tieši ejas vietās. Turklāt grauzēji siltinājumā bieži sasniedz elektroinstalāciju — sagrauzta kabeļa izolācija ir ugunsgrēka risks.

Risinājums

Vispirms apstrāde, tad fasādes apakšmalas noslēgšana ar metāla aizsargsietu. Siltinājuma nomaiņa nepieciešama tikai tad, ja bojājumu apjoms ir liels.

Ventilējamā fasāde un tās vājā vieta apakšmalā

Ventilējamā fasāde ir uzbūvēta tā, lai starp siltumizolāciju un apdares plātni paliktu divu līdz četru centimetru gaisa sprauga, pa kuru no apakšas uz augšu plūst gaiss un izvada mitrumu. Tieši šī sprauga ir arī ideāls, sauss un aizsargāts vertikāls koridors visai ēkas augstumā. Ja apakšmala pie cokola nav noslēgta ar perforētu metāla profilu vai sietu, bet paliek atvērta, grauzējiem ir brīva ieeja no zemes līmeņa. Tālāk viņi pārvietojas pa spraugu, iegrauž minerālvatē kameras un savieno tās ar ejām. Pareizais risinājums nav spraugu aizvērt — tad fasāde sāk uzkrāt mitrumu — bet noslēgt to ar cinkota vai nerūsējošā tērauda perforētu profilu, kura atveres ir līdz pieciem milimetriem. Tas saglabā gaisa plūsmu un vienlaikus fiziski neļauj iekļūt.

Minerālvate un putupolistirols — ko izvēlas grauzēji

Abus materiālus grauzēji izmanto, bet atšķirīgi. Putupolistirols jeb EPS ir mīksts, viegli izgraužams un neveido putekļus, tāpēc tajā izveido garas, gludas ejas un plašas dobas kameras, kas var stiepties metru un vairāk. Ekstrudētais polistirols ir blīvāks, un tajā ejas veidojas lēnāk, bet tikpat labi. Minerālvate ir šķiedraina, kairina elpceļus un grauzt to ir neērtāk, taču tā ir izcils ligzdas materiāls: dzīvnieki to izplēš, saspiež un pārvieto, tāpēc bojājums izpaužas kā vates saguļums un tukšums, nevis kā tunelis. Praktiskā secinājuma daļa ir tāda, ka neviens no izplatītajiem siltinājuma materiāliem pats par sevi nav aizsardzība. Aizsargā konstruktīvi risinājumi — metāla profils apakšmalā, sieti pie ventilācijas un cauruļu izvadiem un cieši noslēgti šuvju gali.

Termokamera kā veids atrast ligzdas

Fasādē ligzdas atrodas neredzami, bet tās maina siltuma ainu. Ar termokameru aukstā laikā, kad iekšpuses un ārgaisa temperatūras starpība ir vismaz desmit līdz piecpadsmit grādu, no ārpuses redzamas siltākas, neregulāras formas plankumu zonas tur, kur izolācija ir saspiesta vai iztrūkst, kā arī līnijveida siltuma svītras gar ejām. Uzņemšanu labāk veikt agri no rīta vai pēc saulrieta, lai saules uzsildītā fasāde nesagroza attēlu. Papildus tas parāda arī vietas, kur plātnes vienkārši ir slikti savienotas, tāpēc apsekojums der divkārši. Termokamera nedod pierādījumu, ka dzīvnieki tur ir tieši šobrīd — to apstiprina tikai skaņa, izkārnījumi pie cokola vai apgrauztas atveres — bet tā ievērojami sašaurina vietu, kur fasāde jāatver.

Kā bojājums parādās apkures rēķinā

Siltinājums, kurā izveidotas ejas un ligzdas kameras, zaudē daļu no savas efektivitātes, jo caur saspiestām un tukšām zonām veidojas siltuma tilti. Praktiski tas izpaužas pakāpeniski: ziemas patēriņš aug, salīdzinot ar iepriekšējām sezonām līdzīgos laika apstākļos, un vienlaikus parādās lokālas pazīmes — auksta siena vienā istabā, kondensāts uz stūra, atšķirīga sienas temperatūra pieskaroties. Ja māja ir renovēta un pirmajos gados patēriņš bija stabils, bet pēc tam sāk celties bez citiem izskaidrojumiem, fasādi ir vērts apsekot. Papildus mitrums, ko rada urīns un traucēta ventilācija spraugā, samazina izolācijas īpašības vēl vairāk. Tāpēc apstrāde un noslēgšana šeit nav tikai komforta jautājums, bet arī veids, kā apturēt izmaksu pieaugumu.

Sadarbība ar fasādes darbuzņēmēju

Ja fasāde jāatver, secība ir svarīga tāpat kā pagrabā. Vispirms tiek izvietoti ēsmas punkti pie cokola un apstrādes ceļā, un divas līdz trīs nedēļas tiek novērots patēriņš. Ja fasādi atver un uzreiz aizver, dzīvnieki paliek iekšā vai pārvietojas uz blakus sekciju, un pēc mēneša viss atkārtojas. Kad kustība ir apstājusies, būvnieki noņem apdares plātnes bojātajā zonā, izņem piesārņoto izolāciju, iztīra un dezodorē virsmu, ieliek jaunu materiālu un tikai tad atjauno apdari. Tajā pašā reizē ir loģiski uzstādīt aizsargprofilu apakšmalā un sietus pie ventilācijas izvadiem, jo sastatnes jau ir uz vietas. Darbu grafiku ir vērts saskaņot iepriekš, lai apsekojums, apstrāde un remonts neietu cits citam pretī.

Ko norādīt, plānojot renovāciju

Vienkāršāk ir novērst nekā labot, un lielākā daļa risinājumu maksā maz, ja tos paredz jau projektā. Praktiskais saraksts: perforēts cinkota tērauda profils vai siets fasādes apakšmalā ar atverēm līdz pieciem milimetriem; nerūsējošā tērauda sieti ar acs izmēru līdz vienam centimetram uz visiem ventilācijas un gaisa izvadiem; blīvi noslēgti visi cauruļu, kabeļu un ventilācijas ievadi ar metāla vati zem javas, nevis tikai ar putām; cokola siltinājums ar blīvu materiālu un mehānisku aizsardzību zemes līmenī; vismaz trīsdesmit centimetru attālums starp zemes vai grants virsmu un siltinājuma apakšmalu. Ap ēku noderīga ir piecdesmit centimetru plata grants josla bez apstādījumiem — tā samazina slēptu piekļuvi pie sienas. Šīs prasības ir vērts ierakstīt darbu apjomā, nevis atstāt būvnieka ieskatiem.

Saistītās tēmas