Deratizācija Ikšķilē

Deratizācija Ikšķilē — mazpilsētā ar savrupmāju apbūvi

Ikšķile ir neliela Ogres novada pilsēta Daugavas krastā, kurā dominē savrupmāju apbūve, jaunākas dzīvojamās apkaimes, atsevišķas daudzdzīvokļu ēkas un vēsturisks centrs. Tāpēc deratizācija Ikšķilē lielākoties nozīmē darbu ap māju, nevis tikai tās iekšpusē. Apsekošanu sākam no perimetra: apejam pamatus, pārbaudām ventilācijas lūkas, sliekšņu spraugas, komunikāciju ievadus, saimniecības ēkas, malkas grēdu un kompostu, fiksējam ekskrementus, alu ieejas un taukainos berzes traipus. Tikai pēc tam plānojam ēsmas stacijas un kontroles punktus. Attālums līdz Rīgai ir aptuveni 30 km, līdz Ogrei aptuveni 7 km, un ierašanās laiku saskaņojam katrai adresei atsevišķi. Ārkārtas izsaukumi pieejami visu diennakti, un uz aizpildītu formu atbildam 5 minūšu laikā.

Perimetrs, dārzs un saimniecības ēkas: kur problēma patiesībā sākas

Privātmājā grauzēji reti sāk dzīvot virtuvē — tie ienāk no ārpuses, kad ārā kļūst auksti vai barība beidzas. Ikšķiles savrupmāju gruntsgabalos noturīgākie ligzdošanas punkti ir komposta kaudze, malkas grēda, siltumnīca, šķūnis, dārza māja un kritušie augļi zem kokiem. Tur populācija pārziemo, un no turienes tā katru rudeni pārvietojas uz apkurināto māju. Praktiski tas nozīmē, ka perimetra aizsardzība ar ārējo ēsmas staciju līniju gar pamatiem un saimniecības ēkām dod vairāk nekā iekštelpu ēsmošana. Malkas grēda jātur uz paliktņiem un attālumā no sienas, komposts slēgtā tvertnē. Privātmājas apsekošana un apstrāde maksā 90–110 €, minimālā izsaukuma maksa ir 40 €; cenu ietekmē gruntsgabala platība, saimniecības ēku skaits un piekļuve pagrabam vai bēniņiem.

Daugavas krasti un ūdenskrātuves josla: pelēkās žurkas dabiskā vide

Ikšķile atrodas pie Daugavas, un ūdenskrātuves tuvums ar applūstošām piekrastes joslām nosaka, kāds grauzējs šeit ir galvenais. Pelēkā žurka ir pusūdens dzīvnieks: krasta nogāzes, niedrāju malas, laivu novietnes un grāvju sistēmas dod tai ūdeni, segumu un mīkstu grunti alām. Ūdens līmeņa celšanās pavasarī vai pēc ilgstošiem lietiem applūdina alas un izspiež žurkas uz augstāk esošo apbūvi — tieši tad krasta tuvumā esošajās mājās pēkšņi parādās pēdas pagrabā vai zem terases. Alas ieeja ar 5–8 cm diametru pie pamatiem, zem terases dēļiem vai grāvja malā ir droša pazīme, ka dzīvnieki jau apmetušies, nevis tikai gadās garām. Šādos gadījumos ēsmas stacijas bez ieplūdes ceļu noslēgšanas problēmu neatrisina.

Meži ap pilsētu: lauka pele un mājas pele rudens sezonā

Ikšķiles apkārtnē ir plašas mežainas teritorijas, un tas nozīmē regulāru rudens vilni. No septembra līdz novembrim lauka pele un meža grauzēji zaudē barību un segumu un virzās uz siltām ēkām; tajā pašā laikā mājas pele meklē pastāvīgu ligzdošanas vietu. Peles atšķirībā no žurkām nav piesardzīgas pret jaunumiem un ēsmas stacijai pieiet gandrīz uzreiz, tāpēc rezultāts redzams ātrāk — bet tikai tad, ja ir slēgtas ieejas. Mājas pele izspraucas cauri 6–7 mm spraugai, tāpēc bēniņu dzegas atveres, jumta pārkares, ventilācijas restes un vecu logu ailes ir tikpat svarīgas kā pamatu līmenis. Savlaicīga peļu iznīcināšana un noslēgšana augustā vai septembrī izmaksā mazāk nekā darbs, kad peles jau ligzdo siltinājumā.

Jaunākā apbūve: nenoslēgti komunikāciju ievadi kā biežākā ieeja

Ikšķilē pēdējo gadu laikā ir uzceltas jaunas dzīvojamās apkaimes, un tur problēma nav nolietojums, bet būvniecības detaļas. Ūdensvada, kanalizācijas, elektrības un siltumsūkņa cauruļu ievadi caur pamatiem bieži ir aizpildīti ar montāžas putām, un tas grauzējiem nav šķērslis — putas tiek izgrauztas dažās naktīs, un caurums paliek tikpat liels, tikai apslēpts. Tāpat problemātiskas ir ventilētās fasādes apakšmalas, nenoslēgtas jumta pārkares un pieejas zem terasēm. Iztur tikai metāla siets ar 5 mm acs izmēru kopā ar cementa javu. Spraugu noslēgšanu veicam pēc apsekošanas, kad zināms, kuri ievadi tiek reāli izmantoti — to parāda taukaini triepieni 5–10 cm augstumā virs grīdas vai pamatu virsmas.

Kad māja dienā ir tukša: pazīmes, ko pamana tikai vakarā

Ikšķile lielā mērā ir Rīgas svārstmigrācijas pilsēta — daudzi iedzīvotāji dienā ir prom, un tas maina to, kā problēma tiek pamanīta. Grauzēji tukšā mājā darbojas brīvāk, un pirmās pazīmes parasti tiek ievērotas vakarā vai naktī: skrāpēšanās starpsienās, soļi pie griestiem, kustība pagrabā. Līdz tam brīdim populācija bieži jau ir izveidojusies. Tāpēc svarīgi lasīt klusās pazīmes: peļu ekskrementi ir 3–6 mm gari un izkaisīti pa plauktiem un aiz ierīcēm, žurku — 15–20 mm un koncentrēti gar sienām un maršrutiem. Pelēkā žurka izspraucas cauri 20 mm atverei. Ja pazīmes ir, aizpildiet formu ar adresi un aprakstu, un vienosimies par apsekošanu jums piemērotā laikā, arī vakarā.

Tuvākās apkalpotās vietas

Visas apkalpotās vietas →