Žurku pārnēsātās slimības

Veselības risks ir galvenais iemesls, kāpēc grauzēju klātbūtni nevajadzētu ignorēt, pat ja bojājumi vēl nav pamanāmi.

Leptospiroze

Latvijā zināmākā ar grauzējiem saistītā infekcija. Izplatās ar dzīvnieku urīnu, arī caur ūdeni un mitru augsni. Iekļūst organismā caur ādas bojājumiem vai gļotādām. Simptomi — augsts drudzis, galvassāpes, muskuļu sāpes — sākotnēji atgādina gripu. SPKC regulāri atgādina par piesardzību.

Salmoneloze un citas infekcijas

Grauzēji piesārņo pārtiku un virsmas ar ekskrementiem. Salmoneloze izraisa zarnu trakta saslimšanas. Iespējami arī citi ierosinātāji, tostarp pārnesti ar grauzēju parazītiem.

Kā samazināt risku

Nekad neslaukiet ekskrementus sausā veidā — izmantojiet cimdus, dezinfekcijas līdzekli un mitru metodi. Izmetiet pārtiku, kuras iepakojums bojāts. Mazgājiet rokas pēc darba pagrabā, šķūnī vai bēniņos.

Kad vērsties pie ārsta

Ja pēc saskares ar grauzēju vidi vai to izdalījumiem parādās augsts drudzis, stipras muskuļu sāpes vai gripai līdzīgi simptomi, informējiet ārstu par iespējamo saskari — tas ietekmē diagnostiku.

Kurās situācijās risks ir reāls

Ikdienā risks nav vienmērīgs — tas koncentrējas dažās konkrētās situācijās. Pirmā ir pārtikas uzglabāšanas zona: virtuves skapīši, pieliekamais, pagraba plaukts ar kartupeļiem un sīpoliem, dzīvnieku barības maiss. Ja tur nokļūst izkārnījumi vai urīns, piesārņojums nonāk uz produktiem un traukiem. Otrā ir bērnu spēļu vieta — grīdas segums, paklājs, rotaļlietu kaste, kur bērns liek rokas mutē. Trešā un praksē visnovērtētākā ir pati piesārņotās telpas uzkopšana: cilvēks bez cimdiem un bez elpceļu aizsardzības sāk slaucīt pagrabu vai bēniņus, un tieši tad kontakts ar putekļiem ir vislielākais. Ceturtā ir darbs ar būvgružiem un veco izolāciju remonta laikā. Ja saprotat, kura no šīm situācijām attiecas uz jums, zināt, kur vispirms jāievieš piesardzība.

Droša tīrīšana soli pa solim

Metode ir mitrā, un tā ir vienīgā pareizā. Vispirms atveriet logus un durvis un ļaujiet telpai vēdināties vismaz pusstundu, pirms ieejat strādāt. Uzvelciet gumijas vai nitrila cimdus, respiratoru un, ja telpa ir putekļaina, aizsargbrilles. Piesārņoto laukumu ar smidzinātāju rūpīgi samitriniet ar ziepjūdeni vai mājsaimniecības dezinficējošu šķīdumu un ļaujiet nostāvēties piecas līdz desmit minūtes — mitrināšana ir tieši tā daļa, ko cilvēki izlaiž. Savāciet materiālu ar papīra dvieli vai vienreizlietojamu lupatu, ievietojiet sasienamā maisā, aizsieniet un ielieciet otrā maisā. Virsmu pēc tam noslaukiet ar mitru lupatu. Cimdus nomazgājiet pirms noņemšanas, tad izmetiet, un rokas mazgājiet ar ziepēm vismaz divdesmit sekundes. Darba apģērbu mazgājiet atsevišķi.

Kāpēc sausa slaucīšana un putekļsūcējs nav pieļaujami

Slotas kustība un putekļsūcēja gaisa plūsma abas dara vienu un to pašu — paceļ gaisā sīkas izžuvušu izkārnījumu un urīna daļiņas. Slēgtā, slikti vēdinātā telpā, tādā kā pagrabs, bēniņi vai šķūnis, šīs daļiņas paliek gaisā ilgi un nonāk elpceļos tieši tajā laikā, kad cilvēks strādā un elpo dziļāk. Daudzu sadzīves putekļsūcēju filtrs šāda izmēra daļiņas neaiztur un daļu no tām izpūš atpakaļ telpā, izplatot piesārņojumu plašākā laukumā, nekā tas bija sākotnēji. Tāpēc pareizā secība vienmēr ir mitrināt, ļaut nostāvēties un savākt, nevis slaucīt sausu. Putekļsūcēju drīkst lietot tikai pēc tam, kad viss redzamais materiāls ir savākts mitrā veidā un virsmas ir noslaucītas.

Risks mājdzīvniekiem

Suņi un kaķi saskaras ar grauzējiem tuvāk nekā cilvēki un citādāk. Suns var dzert no peļķes pagalmā vai pagrabā, kur nokļuvis grauzēju urīns, un tas ir viens no tipiskākajiem saskares veidiem. Kaķi medī un var pārnest materiālu uz mājas iekšpusi, atnesot beigtu dzīvnieku uz paklāja. Praktiskie soļi ir vienkārši: neļaujiet dzīvniekiem piekļūt vietām, kur konstatēta aktivitāte, negaidiet, ka kaķis atrisinās problēmu, savāciet beigtus dzīvniekus ar cimdiem un maisu, nevis ar rokām, un turiet dzīvnieku barību slēgtā traukā, nevis atklātā bļodā uz nakti. Ja mājdzīvniekam pēc iespējamas saskares parādās vājums, atteikšanās no barības, vemšana vai citas neparastas pazīmes, ar to jādodas pie veterinārārsta.

Pārtika un trauki pēc piesārņojuma

Šeit vadās pēc vienkārša principa: viss, ko nevar droši nomazgāt, tiek izmests. Pārtiku atvērtos vai sagrauztos iepakojumos, arī tad, ja sagrauzts ir tikai stūris, glabāt nedrīkst — kartona, papīra un plēves iepakojums netiek uzskatīts par barjeru. Konservus un stikla burkas ar neskartu vāku var saglabāt, tos pirms tam nomazgājot. Traukus, dēlīšus un galda piederumus, kas atradušies piesārņotā skapī, mazgā karstā ziepjūdenī un pēc tam noskalo; koka dēlīšus ar dziļām iegriezumu vietām labāk nomainīt. Plauktus iztukšo pilnībā, noslauka mitrā veidā un ļauj nožūt pirms produktu atgriešanas. Turpmākai uzglabāšanai izmantojiet stikla vai cietas plastmasas traukus ar blīvu vāku — tā ir vienīgā uzglabāšana, kas grauzējiem tiešām ir slēgta.

Kam jāievēro lielāka piesardzība

Daļai cilvēku saskare ar piesārņotu vidi ir mazāk vēlama nekā pārējiem, un to ir vērts ņemt vērā, sadalot mājas darbus. Mazi bērni ir tuvāk grīdai, bieži liek rokas mutē un neievēro roku mazgāšanu — viņus uzkopšanas laikā telpā laist nevajadzētu vispār. Gados vecāki cilvēki bieži uzņemas pagraba sakārtošanu paši, lai gan tieši tur putekļu daudzums ir vislielākais. Piesardzīgi jābūt arī cilvēkiem ar hroniskām elpceļu saslimšanām, cilvēkiem ar novājinātu imunitāti un grūtniecēm. Šajos gadījumos praktiskais risinājums ir vienkāršs: uzkopšanu veic kāds cits, telpu pēc tam labi izvēdina, un skartā persona tur ieiet tikai pēc tam. Jebkuru veselības jautājumu izvērtē ārsts — šī informācija ir tikai par to, kā samazināt saskari.

Saistītās tēmas