Žurkas kanalizācijā un tualetes podā

Šī ir viena no nedaudzajām situācijām, kur cilvēka bailes ir pilnīgi pamatotas: žurka tiešām spēj pārvietoties pa kanalizācijas stāvvadu un izpeldēt caur poda sifonu.

Kā tas ir iespējams

Pelēkā žurka peld un spēj aizturēt elpu vairākas minūtes. Kanalizācijas stāvvads ir vertikāls tunelis ar sausām sienām virs ūdens līmeņa — žurkai tas ir pārvietošanās ceļš, nevis šķērslis.

Ko darīt, ja žurka ir podā

Neatveriet vāku un neskalojiet vairākkārt — tas var izspiest dzīvnieku telpā. Aizveriet vāku, uzlieciet svaru un pieteiciet speciālistu. Nemēģiniet to izķert pašrocīgi: žurka aizsargājoties kož.

Kā to novērst

Risinājums ir kanalizācijas pretvārsts, kas ļauj plūsmai iet tikai vienā virzienā. Vecās ēkās tas bieži nav uzstādīts. Otrs solis ir pārbaudīt stāvvada un revīzijas lūku hermētiskumu.

Kāpēc problēma atkārtojas

Ja mājas kanalizācijas pieslēgumā ir bojājums vai atvērta revīzija pagrabā, žurkām ir pastāvīga pieeja. Apstrāde bez šī defekta novēršanas dos tikai īslaicīgu rezultātu.

Vecie čuguna un keramikas stāvvadi Rīgā

Lielā daļā Rīgas centra un pirmskara apbūves kanalizācijas stāvvadi joprojām ir čuguna, bet zemē zem ēkas — keramikas jeb māla caurules ar cementa savienojumiem. Abiem materiāliem ar laiku rodas viena un tā pati problēma. Čuguns no iekšpuses korodē, sienas plāksne kļūst plānāka, un savienojuma vietā rodas caurums vai sprauga. Keramikas caurule nepūst, bet ir trausla: gruntsūdens kustība, sala izspiešana un koku saknes izbīda posmus no līnijas, un savienojumā paliek atvērums. Žurkai pietiek ar aptuveni piecu centimetru atveri, lai izlīstu cauri, un mīksts grunts materiāls ap bojāto vietu ļauj tai izrakt kameru tieši blakus caurulei. Tāpēc mājās, kur stāvvads nav mainīts trīsdesmit vai vairāk gadu, problēma parasti nav pretvārstā, bet caurules stāvoklī.

Ēkas problēma vai ielas problēma

Šī atšķirība nosaka, kam un ko darīt, tāpēc to vērts noskaidrot pirmo. Ēkas līmeņa problēma izpaužas lokāli: skaņa un pazīmes ir vienā stāvvadā, viena vai divu dzīvokļu robežās, bieži apakšējos stāvos, un pagrabā pie revīzijas lūkas ir redzami izkārnījumi vai mitras pēdu svītras. Ielas līmeņa problēma izpaužas plašāk: vairākās kāpņu telpās vai vairākās blakus mājās vienlaikus, bieži pēc ielas darbiem, kolektora skalošanas vai tuvumā notiekošas ēkas nojaukšanas — kolonija paliek bez ierastā maršruta un izklīst pa pievadiem. Ja kaimiņu mājā tajā pašā nedēļā parādās tie paši simptomi, ar viena dzīvokļa apstrādi problēmu neatrisināt; jāstrādā ar visu ēkas pievadu un pagrabu, un jāziņo apsaimniekotājam, lai tas informētu tīklu turētāju.

Ko pārbauda santehniķis un ko papildus dara grauzēju speciālists

Santehniķis ar cauruļu videokameru izlaiž zondi pa stāvvadu vai izlaidi un fiksē, kur ir plaisa, nobīdīts savienojums, sakņu ieaugums vai neaizdarīts vecs pievienojums no likvidētas virtuves. Ieraksts parāda precīzu attālumu metros no revīzijas lūkas, un pēc tā var atrakt tieši vajadzīgo vietu, nevis visu trasi. Grauzēju speciālists strādā ar to, ko kamera nerāda: nosaka, vai bojājums tiešām tiek izmantots, apsekojot pagrabu, šahtas un pievadu ievadus, izvieto slēgtas ēsmas stacijas kolonijas pusē un uzrauga patēriņu vairākas nedēļas. Praksē abi soļi ir vajadzīgi kopā — remonts bez apstrādes izspiež dzīvniekus uz blakus ceļu, apstrāde bez remonta nozīmē, ka pēc dažiem mēnešiem atnāk jauni.

Izžuvuši grīdas trapi un pazaudēts ūdens aizvars

Katram trapam un sifonam ir ūdens aizvars — U veida līkums, kurā stāv ūdens un kas fiziski nošķir telpu no caurules. Ja ūdens iztvaiko, aizvars pazūd un paliek atvērta caurule. Tas notiek tieši tur, kur reti lieto ūdeni: vasarnīcā, pagraba dušā, veļas telpā, otrajā vannasistabā, kā arī nomas dzīvoklī, kas divus mēnešus stāvējis tukšs. Vasaras karstumā aizvars var izžūt trīs līdz četrās nedēļās. Pazīme ir vienkārša — no trapa nāk kanalizācijas smaka, lai gan aizsērējuma nav. Risinājums arī: reizi divās nedēļās ielejiet trapā aptuveni litru ūdens, retāk lietojamā vietā pievienojiet karoti augu eļļas, kas palēnina iztvaikošanu. Ilgtermiņā der trapi ar sausā tipa membrānu vai vienkārši noslēdzams metāla vāks.

Smakas, kas norāda uz bojātu savienojumu

Smaka ir lētākais diagnostikas instruments. Ja kanalizācijas smaka parādās un pazūd atkarībā no tā, cik daudz kaimiņi lieto ūdeni, vai pastiprinās vējainā laikā, tas norāda uz atvērtu savienojumu, nevis uz aizsērējumu. Ja smaka nāk no sienas vai no grīdas plaisas, nevis no santehnikas ierīces, iespējams, aiz apdares ir bojāts stāvvada posms. Ja smaka jūtama tikai konkrētā istabas stūrī un pastiprinās pie grīdlīstes, apsekot vajag zem grīdas, nevis vannasistabā. Papildu pazīme ir mitrs, tumšs plankums uz apmetuma pie caurules ievada. Šādas vietas vienlaikus ir arī grauzēju ieejas punkti — kur cauri iet gaiss un smaka, tur var iziet arī dzīvnieks.

Kurš posms ir mājas un kurš dzīvokļa atbildība

Daudzdzīvokļu mājā parasti ir vienkārša robeža. Vertikālais stāvvads, pagraba guļvads un izlaide līdz pirmajai akai ir koplietošanas daļa, par kuru rūpējas apsaimniekotājs un kuras apstrādi sedz no mājas uzturēšanas līdzekļiem. Horizontālais pievads no jūsu santehnikas ierīces līdz stāvvadam, sifoni, trapi un tualetes poda pieslēgums ir dzīvokļa īpašnieka daļa. Praktiskā nozīme: ja žurka iznāca no poda, iemesls gandrīz vienmēr ir koplietošanas daļā, un tikai iesniegums apsaimniekotājam ļauj apsekot pagrabu un stāvvadu. Rakstiet iesniegumu ar datumu, stāvu, konkrētu aprakstu un fotogrāfijām, un lūdziet fiksēt, vai citos dzīvokļos ir tas pats. Ja skarti vairāki dzīvokļi, kopīgs iesniegums tiek izskatīts ātrāk.

Saistītās tēmas